Septembrī un oktobrī Teodora Jura fonds atbalstīs Masgutovas neirosensorimotorās refleksu integrācijas (MNRI®) metodes speciālistes Anu Mäe ierašanos Rīgā.
Vizītes laikā Latvijā speciāliste Anu Mäe strādās ar bērniem, lai veicinātu viņu refleksu integrāciju. Tāpat viņa arī apmācīs vecākus, lai tie mājās varētu strādāt ar saviem bērniem.
Es paņemu savu sirdi rokās un caur rokām dodu to saviem mazajiem klientiem. (Anu Mäe)
Masgutovas neirosensorimotorās refleksu integrācijas (MNRI®) metodi izstrādājusi Svetlana Masgutova, kura Krievijā ieguvusi doktora grādu attīstības un izglītības psiholoģijā, strādājusi Krievijā, Polijā un ASV. Metode balstās dažādu zinātnieku atziņām, piemēram, Vigotskis, Elkoņins, Bernšteins, Anokhins, Sečenovs, Pavlovs u.c.
MNRI® metodes mērķis ir veicināt refleksu integrāciju. Primārie refleksi izpaužas katram zīdainim. Veselam bērnam tie dabiski integrējas pirmo dzīves gadu laikā. Taču bērniem ar neiroloģiskiem, attīstības traucējumiem, ģenētiskām slimībām vai pēc traumām refleksu integrācija ir traucēta. Veiksmīga primāro refleksu integrācija ir būtisks stūrakmens mērķtiecīgu kustību, sensorās informācijas apstrādes, kognitīvo spēju (uzmanības, atmiņas, domāšanas, valodas), kā arī emocionālās pašregulācijas attīstībā.
Piemēram, Moro reflekss zīdainim aktivizējas pie pēkšņas galvas pozīcijas maiņas, parasti krītot uz leju vai aizmuguri. Reflektorā reakcija – automātiski tiek ievilkta dziļa elpa un aizturēta, rokas izplešas uz sāniem un mugura izliecas uz aizmuguri. Tipiski līdz 4.dzīves mēnesim šis reflekss integrējas kopējā ķermeņa kustību sistēmā un vairs neizpaužas. Taču, ja Moro refleksa integrācija ir traucēta, tā reflektorā reakcija parādās katrreiz, kad mainās bērna galvas pozīcija, piemēram, pie šūpošanās, velšanās, pacelšanas u.c. Līdz ar to bērnam ir grūti iemācīties velties, jo katrreiz, kad viņš sagriež galvu, viņa muguriņa automātiski atliecas atpakaļ.
MNRI® metode dod iespēju atpazīt, kuru refleksu integrācija ir traucēta, un piedāvā vienkāršus vingrinājumus vai aktivitātes, kas palīdz integrēt noteiktos refleksus. Lielāki bērni var paši veikt šos vingrojumus – gan patstāvīgi, gan kopā ar vecākiem. Savukārt, ja bērns savu traucējumu dēļ nav spējīgs šos vingrinājumus izpildīt pats, vecāki tos var darīt bērna vietā.
Lai veicinātu refleksu integrāciju, tiek piedāvāts precīzs un pārdomāts stimuls, kas aktivizē refleksu, parasti tas ir viegls pieskāriens, kustība. Pēc tam ar noteiktu vingrinājumu tiek veicināta atbilstoša refleksu loka izveide un nostiprināšana (sensorais stimuls, informācijas apstrāde smadzenēs un motorā atbildes reakcija). Metode ir pārdomāti izstrādāta, lai būtu droša, neradītu sāpes, stresu vai pretestību.
MNRI® vingrinājumus var veikt jebkurā brīvā brīdī ikdienā, tā vecākiem dod iespēju pašiem darboties, lai palīdzētu saviem bērniem. Un tā ir labi kombinējama arī ar citām habilitācijas metodēm, piemēram, fizioterapiju, ergoterapiju, logopēda vai psihologa darbu.
Rakstu gatavojusi: Indra Krūmiņa, Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.
Izmantotā literatūra: Masgutova, S.K. (2012). MNRI® Dynamic and Postural Reflex Pattern Integration. Sixth Edition. Ill.: SMEI, 190 p.; Masgutova, S.K. & Masgutov, D. (2015). Parents’ Guide to MNRI®. Masgutova Neurosensorimotor Reflex Integration. Second Edition. Orlando: SMEI, 60 p.
Foto informatīvs raksturs: Laura Appena